Gulta guļamistabā ir viens no galvenajiem dizaina elementiem

Lielu, savas dzīves daļu, mēs pavadām miegā, tāpēc, mēs nevaram, pret gultas izvēli, izturēties nenopietni. Katrs no mums, droši vien, jau sen ir novērtējis ērta un veselībai droša miega priekšrocības. Lai miegs būtu stiprs, bet atpūta atslābinoša, lai no rīta justos mundrs un spēka pilns, nakti vajag pavadīt ērtā stāvoklī iekš Bulgāru CredX, tas nozīmē uz gultas, ar labu ortopēdisko atbalstu. Ja dizaineriem, viens no galvenajiem uzdevumiem ir izvēlēties gultas dizainu un tās atrašanās vietu, tad pircējam, viens no galvenajiem jautājumiem ir gultas karkasa materiālu kvalitāte un matrača kvalitāte. Šajā rakstā, tad arī pacentīsimies sameklēt atbildes uz šiem jautājumiem.

Gultas izvēle
Nevienam nav noslēpums, ka pat uz viskvalitatīvākā dīvāna, miegs nav tik salds un veselībai nekaitīgs, kā gultā. Dīvāna konstrukcija nav spējīga nodrošināt nepieciešamo ortopēdisko atbalstu cilvēka ķermenim. Tieši tāpēc, gandrīz visi speciālisti, vienbalsīgi iesaka iegādāties gultas. Pat, ja jūsu mājoklī nav atsevišķas telpas guļamistabai, tad vienalga, labāk ir izvēlēties gultas ar mūsdienīgajiem saliekamajiem mehānismiem un iebūvēt tās kopējā istabā. Tāpēc, ka pat tādām gultām ir iespējams sameklēt ortopēdisko matraci, kurš lieliski atbalstīs jūs augumu miega laikā.

Izvelkamās gultas, parasti iebūvē nedziļos, sienas skapjos, kuri dienas laikā izskatās, kā visparastākie skapji un ir viesistabas interjera daļa. Vakarā, gulta tiek izvilkta, pārveidota un kļūst par jūsu guļamistabu. Tādas konstrukcijas nav piemērotas cilvēkiem ar lielu svaru, kā arī padzīvojušiem cilvēkiem.

Ja izvēlaties tāda veida gultu, tad pievērsiet uzmanību karkasam, kurš parasti ir izpildīts no metāla un savienojošajiem elementiem. Bieži vien ražotāji, cenšas ieekonomēt tieši iz furnitūras rēķina un pārklāj ar metāla putekļiem plastmasas izstrādājumus. Gulta, ar tādām detaļām, ilgi jums nekalpos.

Par visizturīgākajam tiek uzskatītas gultas kas ir izgatavotas no metāla vai viengabalaina, masīva koka. Metāla gultas retro stilā, šobrīd kļūst aizvien populārākas mūsdienu guļamistabu dizaina projektos. Dabīgā krāsā un krāsoti, ar hromētu pārklājumu, zelta un sudraba imitāciju – tādi ir gultu karkasi. Plašais gultu modeļu klāsts ļauj izvēlēties vispiemērotāko un ideāli to pieskaņot pat vismodernākajam dizainam.

Metāla gulta lieliski iederēs gan mūsdienīgajā, gan klasiskajā interjerā. Kaltās detaļas un dekori ļaus gultai harmoniski iekļauties mūsdienīgajā stilistikā.

Metāla gulta, nokrāsota baltā krāsā, var kļūt par dabisku, romantiskā stilā noformēta interjera sastāvdaļu.

Gulta ar hromētu karkasu, izskatās ļoti mūsdienīgi, oriģināli un pat ekstravaganti. Tā lieliski iederēsies mūsdienīgā interjerā un ne vienu reizi vien piesaistīs cilvēku skatus.

Šobrīd, par visizturīgākajiem gultu karkasiem tiek uzskatīti karkasi, kas izgatavoti no metāla un masīva koka. Konstrukcija, kura ir izgatavota OSB būs daudz lētāka, bet arī kalpos daudz mazāk, aptuveni piecus gadus un viss. Pirms iepatikušās gultas iegādes, vienmēr pārbaudiet vai tā ir ērta. Gultas karkass nodrošina tās izturību, bet saprast vai tas ir kvalitatīvs, varēs tikai ar laiku. Bet, tas, cik ērtu jūs jūtaties gultā ir jūsu laba miega un veselības ķīla un to jūs varat novērtēt jau veikalā.

Tapetes guļamistabā – 2017 gada tendences

Tapešu izvēle guļamistabai ir viens no patīkamākajiem mājokļa remonta punktiem. No vienas puses, guļamistaba tiek uzskatīta par privāto zonu un tai netiek piekalti visu ciemiņu acu skatieni, atšķirībā no viesistabas. No otras puses – guļamistabas mikroklimats ir pavisam citādāks, nekā vannas istabā vai virtuvē. Piemēram, sienas tik ātri nesmērējas, nav mitruma un tās nav pakļautas mehāniskiem bojājumiem. Bet, tas, savukārt, nozīmē, apdares materiālu izvēle ir milzīgi liela. Pats galvenais ir noteikt, kāda krāsu gamma un faktūra ir vajadzīga. Jāsaka, ka tieši šajā brīdī, neskatoties uz to, vai tas ir dzīvokļa vai privātmājas īpašnieks, rodas vislielākā dilemma, tāpēc, ka katram no viņiem gribas radīt patiesi atslābinošu, mierīgu atmosfēru guļamistabā gaišos vai neitrālos toņos. Bet tas vēl nav viss, izrādās, ka nevienam no viņiem negribas izveidot garlaicīgu, vienmuļu interjeru, kāds ir ļoti daudziem cilvēkiem.

Mēs ļoti ceram, ka mūsu sakrātie padomi, palīdzēs jums sameklēt to “zelta “ vidusceļu, pateicoties kuram jūs varēsiet iegūt savu sapņu interjeru.

Mūsdienīgās tapetes
Guļamistabas tapešu izvēlei ir ļoti liela nozīme, tāpēc, ka sienu noformējums veido fonu, uz kura jums būs jānovieto interjera priekšmeti. Tieši no tā, kā izskatās jūsu telpu vertikālās virsmas, ir atkarīgs kāds tēls, raksturs un cik unikāla būs jūsu telpa. Guļamistabas sienām jābūt “vieglam”, tāpēc, no visa daudzveidīgā materiālu klāsta jāizvēlas tikai tie materiāli, kuri atbilst šīm prasībām.

Vinila tapetes ir izturīgas un tām ir samērā “ilgs mūžs”, izvēle ir ļoti plaša, pieejami ir gan ziedu, gan dažādu zīmēju raksti. Ja sienas būs nosmērējušās, tās var notīrīt ar mitru sūkli. Bet, nosaukt šo apdares veidu par pilnīgi ekoloģisku – nav iespējams, tāpēc, ka vinila tapetes nelaiž cauri gaisu.

Flizelīna tapetes ir ļoti izturīgas un praktiskas, tām ir garš mūžs un tās ir ļoti universālas. Tādas tapetes var pārkrāsot vairākas reizes. Tām ir ļoti plaša krāsu un faktūru izvēle, spēja imitēt dažādas virsmas – sākot ar ķieģeļus sienu un beidzot ar betona sienu.

Dabīgās tapetes tiek izgatavotas no bambusa, kokvilnas, džutas, niedrēm un piestiprinātas tiek pie papīra pamata. Augstās ekoloģiskās īpašības soļo vienā solī ar augstajām cenām.

Šķidrās tapetes pēdējā laikā kļūst aizvien populārākas, tās ir viegli uzklāt, virsma sanāk bez salaiduma vietām, bieži vien ar oriģinālu faktūru. Bet, šim tapešu veidam ir ierobežota krāsu izvēle.

Tekstūrtapetes izskatās ļoti oriģināli, rada mājīgu atmosfēru guļamistabā, bet var ne sevišķi labi iederēties ļoti mazās telpās.

Mūsdienīgajos dizainu projektos tiek izmantotas arī foto tapetes. Tās tik tiešām ir lielisks akcents. Zīmējums tām var būt visdažādākais – sākot ar skaistu ainavu un beidzot ar ģimenes portretu pa visu sienu.

Galvenā, jaunās sezonas tendence – radīt jums ērtu, jebkuras telpas noformējumu. Piemēram, ja jūs uzskatāt, ka spilgta siena gultas galvgalī kļūs par gaisa interjera papildinājumu, tad tieši tā arī noformējiet telpu.

Gaumīgs dizains mazām guļamistabām (turpinājums)

Interesants dizains mazā telpā var būt arī kreatīvi praktisks
Nesen veiktā, pazīstamo Eiropas asociācijas dizaineru aptauja liecina, ka gandrīz lielākā mājas īpašnieku daļa, nav spējīga piekrist pilnīgi gaišai sienu apdarei, pat mazās dzīvojamās telpās. Izrādās, lai vizuāli paplašinātu telpas un “paceltu” griestus, eksistē arī citi paņēmieni, ne tikai sienu krāsošana gaišā krāsā. Viens no tādiem veidiem ir spoguļu, glancētu un stikla virsmu izmantošana, iebūvēto mēbeļu izmantošana, izvairīšanās no smagām durvīm un aizslietņiem, kā arī izvairīšanās no apjomīgām faktūrām un košiem rakstiem sienu apdarē.

Ja jūs iebūvētajam skapim ieliksiet stikla durvis, tas it kā pagarinās istabu. Viena akcentēta siena, piemēram, zilā krāsā, piešķirs istabai svaigumu un spilgtumu.

Kurš teica, ka sarkanu krāsu nedrīkst izmantot guļamistabas iekārtošanai? Šo toņu spektrs ir tik milzīgs, ka sameklēt piemērotu variantu, kas netracinās istabas iemītniekus, pirms miega, nav nemaz tik sarežģīti. Piemēram, dziļa, tumšsarkana krāsa lieliski sader kopā ar bēšo krāsu un rada tik tiešām oriģinālu, labi atmiņā paliekošu guļamistabas tēlu.

Ja jūs gaišā guļamistabas interjerā, vienu sienu akcentēsiet, tās tēls, kļūs uzreiz interesantāks. Tādā pašā, akcentā krāsā, var izvēlēties arī aizkarus, vai citus aksesuārus.

Gaišos toņus, guļamistabā, jūs varat izmantot tikai priekš gultas veļas. Visu pārējo telpu var noformēt piesātinātos toņos, kuri lieliski sader savā starpā.

Ja agrāk tika uzskatīts, ka mazu telpu sienu nokrāsošana tumšā krāsā ir pilnīgākā dizainera izgāšanās, tad mūsdienās, tādas guļamistabas sagrauj visus stereotipus. Ja ir labs dienas gaismas apgaismojums, kā arī mākslīgais apgaismojums, tad tāds risinājums ir iespējams.

Krāsainie paņēmieni vienmēr palīdz atšķaidīt neitrālās telpas krāsas, piešķir individualitāti, rotaļīgumu un optimismu.

Kabinets mazā guļamistabā – tas ir reāli
Ja ir nepieciešamība, guļamistabā ierīkot mazu darba istabu, tad par galda virsmu var izmantot palodzi.

Mini kabinetu var noformēt arī letes veidā. Tāda konstrukcija aizņems mazāk vietas, tāpēc, ka tiek piestiprināta pie sienas un tai nav nepieciešami vertikālie balsti.

Svarīga loma guļamistabas ierīkošanā ir arī apgaismojumam. Iemontētie gaismas ķermeņi ieekonomēs, tik ļoti nepieciešamo telpas daļu. Piekarināmā, klasiskā lustra derēs tikai tad, ja griestu augstums ir pietiekams. Turklāt, vajag padomāt arī par apgaismojumu darba zonā – vai tā būs galda lampa, regulējama sienas lampa – to lems tas, kam tas kabinets piederēs.

Guļamistabas, kuru telpās atrodas arī darba istaba jaunietei, galda virsma var tik izmantota arī priekš tualetes piederumu novietošanas.

Ja jums guļamistabu vajag sadalīt divās zonās, tad varat izmantot dažādu konfigurāciju aizslietņus. Tie var būt izgatavoti gan no caurspīdīgiem, gan no matētiem stikla materiāliem, tie var būt plaukti ar atklātiem plauktiem, bet kādreiz – vienkārši aizkari.

Ja runājam par bērnu istabām, tad jāsaka, ka bērniem patīk nelielas telpas, bet iekātot guļamistabu mazā telpā jums būs grūti tāpēc, ka bērnam, ir vajadzīga ne tikai gulta, bet arī mēbeles, kur uzglabāt savas mantas. Turklāt, ierīkojot visu nepieciešamo, der cerēties arī par to, ka bērniem patīk spilgtas krāsas un neparasti risinājumi.

Gaumīgs dizains mazām guļamistabām

Nelielu telpu dizains, ir daudzu dzīvokļu īpašnieku, klupšanas akmens. Tas ir saprotams, jo bieži vien, pilsētas dzīvokļos, guļamistabas iekārtošanai tiek atvēlēta pavisam niecīgu izmēru telpa. Bet, labam miegam, ar gultu vien nepietiks, tāpēc, ka vēl ir vajadzīgas mēbeles, kur uzglabāt gultas veļu, nepieciešams būs arī tualetes piederumu galdiņš, kurš kādreiz ir arī darba vieta. Daudziem, dzīvokļu iemītniekiem, guļamistabā ir nepieciešams grāmatu plaukts, citiem atkal, vajag novietot bērnu gultiņu…bet, vietas, kādreiz trūkst pat viselementārākajām lietām. Ko lai dara?

Pirmkārt, mēs gribam pateikt, ka izeja ir vienmēr. Mēs pacentāmies, visiem mazo telpu īpašniekiem, savākt iedvesmojošus piemērus, ceram, ka kāds no tiem, noteikti noderēs arī jums.

Jūs varēsiet uzzināt par dažādiem stila virzieniem, krāsu paletēm, funkcionālumu un apvienošanu ar citiem interjera priekšmetiem.

Mūsdienu tehnoloģijas ir spējīgas palīdzēt visiem, kuri vēlas ieekonomēt telpu, piemēram, televizoru var piestiprināt pie sienas un tas aizņems tikpat daudz vietas, cik glezna. Ja vēlaties, jūs televizoru varat piestiprināt pat pie griestiem. Ja jums guļamistabā vajag ierīkot kabinetu, tad ievietojiet tajā kompaktu krēslu, mazu galdu un iegādājieties klēpjdatoru.

Tātad, dizaineri iesaka, jo mazāka istaba, jo gaišākas krāsas.

Mēs visi lieliski saprotam, ka nelielas telpas prasa, lai tās vizuāli tiktu paplašinātas. To var izdarīt gaišiem toņiem vai pat ar sniegbaltiem toņiem. Bet, lai izvairītos no izskata, kurš atgādina sniegbaltu slimnīcas palātu, nepieciešams izmantot divus – trīs akcentus, kurus var izpildīt kontrastainās vai daudz spilgtākās krāsās.

Par akcentiem, gaišai fona krāsai var izmantot praktiski visus istabas dekora elementus, tekstilu un mēbeļu detaļas.
Atšķirīgs, no pārējās telpas var būt arī grīdas segums. Būs skaisti, ja istabām ar gaišām sienām, jūs ieklāsiet siltu, koksnes krāsas laminātu.

Ar košu, kontrastainu elementu palīdzību var radīt patiesi interesantu un netriviālu guļamistabas dizainu, pat ja jums sienas ir nokrāsotas pilnīgi baltā krāsā.

Ja telpa ir tik maza, ka tajā var novietot tikai gultu priekš diviem, tad par akcenta elementu var kļūt gultas galvgalis. Tas būs spējīgs ne tikai atšķaidīt balto krāsu, bet arī piešķirt guļamistabai individualitāti.

Par košu akcentu var kalpot mākslas darbs piekarināts pie sienas vai arī spogulis neparastā rāmī. Tie aizņem maz vietas, bet ir spējīgi padarīt interjeru daudz skaistāku un izsmalcinātāku.

Ja jums ir ļoti maza guļamistaba, tad varat pamēģināt, divvietīgo gultu novietot pa diagonāli. Novietojot gultu tādā veidā, mēs zaudējam telpas daļu, bet iegūstam iespēju pieiet gultai klāt no visām pusēm.

Ja telpas atļauj, tad mantu uzglabāšanai, labāk, izvēlēties iebūvētos sienas skapjus, tas ieekonomēs katru vērtīgo centimetru, labi izskatīsies, būs praktiski un prestiži.

Gaiša sienu apdare nenozīmē, ka vajag izmantot tikai baltu krāsu. Pasteļtoņi, ka arī pelēkie toņi lieliski izskatīsies ar koka krāsas mēbelēm, kaut gan arī baltās krāsas toņu spektrs ir ļoti plašs – no piena krāsas līdz sniegbaltajam.

Turpinājums nākamajā rakstā.

Troja – mītu pilsēta

Trojas ielenkšana un iekarošana ir viens no visinteresantākajiem, senās pasaules mītiem, kurš vairāku gadsimtu garumā ir mudinājis cilvēkus meklēt seno pilsētu.

Tikai 1871. gadā , vācu uzņēmējs un arheologs, Heinrihs Šlīmans , atrada valdnieka Priamana dārgumus. Bet vai šo dārgumu noslēpums tik tiešām ir atklāts?

Cēzara dāvana. No visām celtnēm, kuras Šlīmanim izdevās atrast Trojā, vislabāk bija saglabājies amfiteātris, kas atradās izrakumu dienvidu pusē. Tas ir rekonstrukcijas auglis, kuru veica Jūlijs Cēzars, I gadsimtā, pirms mūsu ēras.
Viltīgā danajiešu dāvana. Trojieši, uzķērās uz savu ienaidnieku viltības – viņi pieņēma no viņiem dāvanu, milzīga zirga izskatā un nemaz pat nenojauta , ka tā iekšienē ir paslēpusies grieķu karavīru vienība. Kad pilsētā iestājās nakts, grieķi izlavījās no zirga un atvēra pilsētas vārtus priekš savas armijas. Troja tika iznīcināta.

Gan zinātnieku, gan arheologu prātus nodarbina viens jautājums – viņi grib sameklēt un pierādīt faktus, kuri ir saistīti ar šo notikumu. Mīts par Troju un grieķu ielenkto pilsētu, Trojas kara laikā, nav izņēmums, kaut gan, precīza vieta un pat reāla pilsētas eksistēšana, ar faktiem, tika apstiprināta tikai 19. gadsimta beigās.

Vācu uzņēmēju Heinrihu Šlīmani jau kopš bērnības aizrāva sapnis par seno Troju, tāpēc, viņš nolēma, savu ne visai mazo bagātību veltīt pazudušās pilsētas meklēšanai. No uzticamiem vēstures avotiem, Šlīmanis zināja, ka kādreiz eksistēja sena apdzīvota vieta, kuras nosaukums ir Troja, bet tās atrašanās vieta, nekur netika minēta jau kops 355, mūsu ēras gada. Pēc tam, kad savu pirmo izrakumu laika Turcijā, viņam neizdevās sameklēt nekādas senās pilsētas pēdas, viņš pievērsa uzmanību pauguram, kurš atradās netālu no pilsētas Gisarlikas. Vietējās teikas, apstiprināja viņa izvēles pareizību, tāpēc Šlīmanis, ar savas jaunās sievas – grieķietes palīdzību un aptuveni 100 vietējo strādnieku palīdzību, 1871. gadā sāk izrakumus jaunajā vietā. Tie turpinājās aptuveni 20 gadus , līdz pašam Šlīmana nāves brīdim. Neskatoties uz to, ka Šlimanis bija ļoti aizrautīgs arheologs, viņa darbība bija ļoti nesistemātiska. Izrakumu laikā, viņš neapdomīgi iznīcināja atradumus, kurus vajadzēja rūpīgi izanalizēt, turklāt, viņš pārvietoja atradumus uz citām vietām, dokumentos neaprakstot, kur tie tika atrasti.

Heinrihs Šlīmanis, bija pārliecināts, ka ir atradis Troju. Daudz vēsturnieki – antīkās pasaules pazinēji, pret šo faktu, bija noskaņoti samērā skeptiski, bet viņam savu labvēlību izrādīja britu premjerministrs, Viljams Gladstons, kas tika uzskatīts par augsti mācītu cilvēku un antīkās pasaules pazinēju.

Pateicoties kvalificētā arheologa Vilhelma Dornfelda palīdzībai, arvien vairāk tika atšķetināta samudžinātā pilsētas vēsture un tās struktūra.

Šlīmanim un Dornfeldam izdevās atklāt 9 arheoloģiskos slāņus. Katrs slānis, atklāja jaunu Troju, kas tika uzbūvēta uz iepriekšējas Trojas paliekām. Viņi šos slāņus sanumurēja. Vēlāk, arheologi, šo sistēmu uzlaboja un konstatēja vēl 46 slāņus. Šlīmanis pieļāva, ka pilsēta, kuru viņš meklē ir Troja II, bet daudz vēlāk tika konstatēts, ka īstā Troja ir septītā Troja. Šo slāni bija nopostījusi uguns, atrastie cilvēku līķi, liecināja par to, ka viņi ir miruši vardarbīgā nāvē, aptuveni 1250. gadā, pirms mūsu ēras. Daudzi zinātnieki, tieši šo datumu uzskata par Trojas krišanas datumu.

Paši dārgākie nami pasaulē

Burbuļu nams: 9 miljoni dolāru
Burbuļu nams, kuru droši varam saukt par Burbuļu pili, atrodas Francijas dienvidrietumos. To ir projektējis Antti Lovag, arhitekts, kas visā pasaulē ir pazīstams ar saviem netradicionālajām arhitektūras celtnēm. Viņš kardināli maina arhitektūru, atsakās no stūriem un taisnām līnijām. To vietā viņš izmanto izliektas, noapaļotas formas, lai sasniegtu harmoniju starp māju un apkārtējo vidi. Jāsaka, ka kaut ko tādu, mūsdienās sastapt var ļoti reti. Ēka aizņem 1200 kvadrātmetrus un sastāv no 28 istabām. Visas istabas ir ar noapaļotām formām un tajās atrodas noapaļotas formas gultas. Daudzu istabu sienas sedz paklāji, no grīdas līdz pat griestiem. Ēku, bieži vien izmanto, festivālu ballītēm un citiem svinīgiem pasākumiem. Francijas Kultūras Ministrija ēkai jau ir piešķīrusi kultūrvēsturiskā pieminekļa titulu. Neskatoties uz to, ka tam vēl nav apritējuši 50 gadi.

Tērauda nams, Teksasa: 3 miljoni dolāru
Tērauda nams Teksasā, tika uzbūvēts pēc arhitekta un skulptora Roberto Bruno projekta. Lai uzbūvētu šo neparasto namu, kas mazliet atgādina cūku, bija nepieciešami 23 gadi un 110 tonnas tērauda. Neilgi pirms Bruno nāves, Tērauda nams, īsā epizodē, tika parādīts Texas Country Reporter kopā ar Bobo Filipsu. 2013. gadā ēka debitēja žurnālā Vogue. Daudzi šo ēku uzskata par īstu mākslas darbu, bet Roberto Bruno par arhitektu – tēlnieku.

Māja – ūdenskritums, Pensilvānija: 1935. gadā – 155000 dolāru – 2014. gadā – 2695716 dolāru.
Skaistā māja, kas atrodas Pensilvānijā ir uzbūvēta tieši virs ūdenskrituma. Projektu 1935. gadā radīja Frenks Loids Raits un tas bija paredzēts Kaufmanu ģimenei, kurai tajā laikā piederēja ļoti populārs veikalu tīkls Kaufmann. Viņi bieži atpūtās, nelielā namiņā, pie upes Bear stream. Ģimene pieņēma lēmumu, uzaicināt slaveno amerikāņu arhitektu Raitu modernizēt savu māju. Rezultātā, arhitekts, izveidoja ļoti skaistu ēku, kas atrodas pašā ūdenskrituma malā.

Māja VW Beetle: 1,5 miljoni dolāru
Māja, kuru uzbūvēja arhitekts Markuss Folglaits , atrodas netālu no Zalcburgas(Austrijā) un ir veltīta automašīnai Volkswagen Beetle. Projekta autors iegādājās parastu, 70 – desmito gadu māju, pilnībā to izremontēja un pārveidoja. Mājas celtniecība tika pabeigta 2003. gadā. Tā ir lielisks ekoloģiski tīra un energoefektīva nama paraugs. Mazliet vēlāk, arhitekts, uzbūvēja analoģisku namu, pārvērta to bārā – restorānā un deva tam nosaukumu “Automašīna. Das Auto”.

Māja klozetpoda izskatā: 1,1 miljons dolāru
Diez vai kādam no mums gribētos dzīvot mājā, kas izskatās pēc klozetpoda. Neskatoties uz to, arhitektam Sim Jae – Duck, tāda ideja likās ļoti aizraujoša un viņš, 2007. gadā Dienvidkorejā, uzbūvēja divstāvu māju tualetes izskatā, lai varētu tajā atzīmēt Vispasaules tualešu asociācijas dienu. Mājas platība ir 420 kvadrātmetru, uz jumta atrodas liels balkons ar caurspīdīgām kāpnēm. Daudzas mājas sienas ir uzbūvētas no stikla.

Viesnīca suņa izskatā, Aidaho: 1 miljons dolāru
Ja jums patīk suņi, tad apmeklējiet Dog Bark Inn un palieciet tur nakšņot kaut vai vienu vai divas naktis. Viesnīca ir izgatavota no koka un ir kļuvusi par lielisku naudas pelnīšanas avotu, tāpēc, ka daudzi ir ar mieru, palikt tik neparastā viesnīcā. Par šo projektu mēs varam pateikties Denisam Salivanam un Frensisam Konklinam.

Acteku arhitektūra

1978. gada 21. februāra naktī, pašā Mehiko centrā, Gvatemalas un Argentīnas ielu krustojumā, elektroapgādes uzņēmuma darbinieki veica zemes rakšanas darbus. Pēc betona seguma sašķelšanas, viņi ieurbās zemē, divu metru dziļumā un uzdūrās akmens slānim. Pēc akmens virsmas attīrīšanas no pielipušajiem māliem, strādnieki pamanīja, ka uz akmens ir reljefi attēli un nolēma darbus atlikt līdz rītam. Atraduma identificēšanai, pa telefonu, steidzami tika izsaukta arheologu grupa no Nacionālā antropoloģijas un vēstures institūta. 23 februārī tika konstatēts , ka atradums ir daļa no cilvēka sejas attēla.

Arheoloģiskie darbi turpinājās līdz 27 februārim un to laikā tika atrasts liels akmens disks, kura diametrs bija 3,25 metri. Uz tā virsmas, zinātnieki ieraudzīja, izgravētu kailu un sadalītu sievietes ķermeni, bez galvas. Zinātnieki uzskata, ka tā Mēness dieviete, acteku kara dieva māsa, kuru nogalināja un sadalīja pa daļām viņas pašas brālis.

Tā, lūk, pavisam negaidīti atradumi, kļuva par sākumu lielajiem, arheoloģiskajiem darbiem.

Acteki apmetās uz nelielajām ezera salām, aptuveni 1325. gadā. Vispirms viņi nokļuva valdnieka Aikapopalko varā un atsvabināties no tās varēja tikai 1425. gadā.

Vēlākajos gados, kareivīgie acteki iekaroja plašas zemes visā Amerikā. Savu galvaspilsētu – Tenočtitlanu, acteki būvēja no skaistiem akmens namiem, pilīm un dievnamiem. Salas savā starpā bija savienotas ar dambju palīdzību. Pilsētu šķērsoja lielāki un mazāki kanāli. Tā bija visīstākā vietējā “Venēcija” – precīzi izplānota pilsēta. Tās centrālajā daļā atradās liels laukums ar 46 metrus augstu piramīdu un daudzām, mazām celtnēm.

Grandiozo, gan priesteru, gan armijas, gan valdnieka ēku celtniecība, prasīja milzīgus līdzekļus, tāpēc, nav nekāds brīnums, ka acteki visu laiku karoja ar kaimiņu ciltīm, aplaupīja tās un kas bija visbriesmīgākais, iznīcināja visus gūstekņus.

Acteku cietsirdībai pret uzvarētajiem nebija robežu. Uz tempļu altāriem tika nogalināti tūkstošiem cilvēku. Vieniem cilvēkiem, priesteri ar rituālu nažiem izgrieza sirdis, otrus nošāva ar bultu palīdzību, citus lēni cepa un ugunskura un tad pamirušiem izrāva sirdis.

Vienreiz, atriebjoties par visām neģēlībām, kaimiņu cilts vīrieši iebruka pilsētā un nodedzināja dievietes Tonatcinas templi. Acteki nekavējoties atbildēja ar karagājienu. Kad ieradās spāņi, gandrīz visas ciltis izveidoja koalīciju, kura atbalstīja Kortesu un 1521. gadā acteki varenība tika sagrauta. Baltie iekarotāji sagrāva Tenočtitlanu.

Par zīmi pilnīgai acteku sagrāvei, kalpoja Meksikas galvaspilsētas Mehiko būvniecība vietā, kur pirms tam atradās acteku piramīdas, tempļi un upurēšanas laukumi. Tenočtitlanas paliekas palika zem katoļu dievnamu fundamentiem, valdnieku pilīm un sabiedriskajām ēkām.

Arheoloģiskie darbi turpinājās līdz 1982. gadam. Kopā ar arheologiem strādāja restauratori, biologi, ķīmiķi, ģeologi un citi speciālisti, kuri bija saistīti ar seno vēsturi. Pēc pieciem gadiem, viņiem izdevās izdarīt pirmos secinājumus: tika noskaidrots, ka galvenā tempļa ieeja bija vērsta uz rietumiem, tas atradās uz platas platformas. Tempļa pamati, no visām četrām pusēm ir izrotāti ar čūsku galvām, kā arī tajā atrodas vēl daudz citu rotājumu: akmens vardes, jaguāri un milzīgi jūras gliemežvāki.

Piecu gadu laikā, tika atrasti vairāk nekā septiņi tūkstoši visdažādāko priekšmetu no 100 upurēšanas vietām.